Gustavs Celmiņš

Īsi par Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Gustavu Celmiņu.
Lasīt tālāk...

Vēsture

Pērkonkrustu kā politisko organizāciju (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Izveidots uz 1933. gada 12. aprīlī slēgtā Ugunskrusta bāzes. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā. Dibināšanas sapulcē ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Organizācija pauda radikāli nacionālistiskus uzskatus, t.sk., arī popularizēja antisemītismu un autoritāru valsts iekārtu. Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem (sk. zemāk). Taču saskaņā ar G.Celmiņa 1933. gada 19. septembra programatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana minoritātēm, pieprasīta 1922. gada Satversmes atcelšana. Saeimas vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. Valsts prezidents būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5-7 gadiem. Tanī pat laikā Pērkonkrusts nesimpatizēja vācu nacionālsociālismam, bet drīzāk itāļu fašismam.

Lasīt tālāk...

Pērkonkrusta programma

1. Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta.
2. Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums.
3. Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam.
4. Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats.

Lasīt tālāk...

Kas tad īsti bija 30. gadu Pērkonkrusts?

Pastāvēšanas pirmajā posmā tas darbojās ar nosaukumu Ugunskrusts. Jāatzīmē, ka šī organizācija idejiski turpināja radikālā nacionālisma kustību, kuru ievadīja Latvju Nacionālais klubs 20. gados. Tā pamatideja bija: Latvija – latviešu valsts, valsts, kas kalpo latviešu tautas interesēm un tur tās augstāk par cittautiešu interesēm. Šis princips tika attiecināts gan uz tautsaimniecību, gan politiku, gan izglītību.

Lasīt tālāk...